Attēlu rezultāti vaicājumam “skolas soma logo”

Piektklasnieku iespaidi par ceļojumu 2020. gada 11. septembrī programmas “Skolas soma” ietvaros.

 Maršruts: Kusa – Minhauzena muzejs, takas un Atrakciju kuģis Duntē – pārgājiens uz Lauču akmeni gar jūru – Kusa.

Laimrota Grunte.

Minhauzena muzejā man jo īpaši patika dažādie dzīvnieki, izbāzeņi, kurus uzmanīgi varēja arī pataustīt un paglaudīt. Es daudz uzzināju gan par seniem laikiem, gan Latvijas dabu. Paldies Skolas Somas programmai, kas mums apmaksāja biļetes! Un liels paldies pagasta pārvaldei, ka mums nevajadzēja maksāt par busiņu un varēja braukt līdzi arī vecāki.

Madara Pūce-Freija.

Man ļoti patika gan Minhauzena muzejā, gan pārgājiens gar jūru līdz Lauču akmenim, kopā noejot 7 km. Mēs pie jūras skaitījām dzejoļus. Tas bija tieši Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī.

Aleksandrs Zālītis.

Man šī ekskursija ļoti patika. Minhauzena muzejā mani pārsteidza vaska figūras, īpaši tā ar sensoru – ja piespieda ar kāju sensoru, tad dzejnieks Rainis grozīja galvu. Aizraujošs bija Minhauzena atrakciju kuģis, un pārsteidzoši liels bija Lauču akmens.

Ivo Ķeirāns.

Mēs gājām pa takām, kur bija daudz koka figūru ar visādiem Minhauzena stāstiem. Uz figūrām varēja arī apsēsties un fotografēties. Man patika iet kopā ar citiem klasesbiedriem. Atrakciju kuģī bija jautri, tur varēja kāpt, stūrēt, šūpoties uz riepām un justies kā īstā Minhauzena kuģī.

Lauris Neimanis.

Man muzejā visvairāk patika skulptūras – vaska figūras. Es uzzināju par slaveniem cilvēkiem, par kuriem iepriekš neko nebiju dzirdējis. Daudz jauna uzzināju par Minhauzenu un viņa laiku. Ceļojums bija ļoti noderīgs!

 

Vēl dažu skolēnu domas.

Man patika staigāt gar jūru un lasīt akmeņus, sarunāties ar klasesbiedru par jūru un ūdeņiem. Patika Minhauzena taka. Muzejā bija interesanti skatīties gleznas un filmu. Bija jauki spēlēt ķerenes!

Minhauzena muzejā mani pārsteidza Medību zāle un vaska figūras. Meža takā redzēju 21 koka figūru, vislabāk man patika “Nīlas plūdi”. Kad nokļuvām pie jūras, man iemirdzējās acis. Es salasīju daudz akmentiņu, gliemežvāku un kaiju spalvas. Man ļoti patika būt pie jūras! Mājās braucot, redzējām gaisa balonus.

Ceļojumā man būtu paticis, ja varētu uzkāpt Lauču akmenim augšā. Varbūt vecāki varēja palīdzēt tikt augšā vai varēja pielikt trepes. Minhauzena kuģi varētu uzlabot, ja smilšu kastes būtu kā mazi kuģi. Muzejā veikaliņā varētu pārdot mīkstās mantas – Minhauzenus.

Ļoti gaidu nākamo Skolas Somas ceļojumu!

Skolēnu domas apkopoja audzinātāja Ilona Sāre.


°Vīru kopas “Vilki” koncertlekcija.


20120. gada 2. semestra sākumā, 31. janvārī, piecdesmit Kusas pamatskolas 4.-9. Klašu skolēni devās uz Barkavas kultūras namu, kur kopā ar Barkavas un Degumnieku pamatskolas audzēkņiem programmas “Skolas soma” ietvaros iepazinās ar latviešu karavīru dziesmām no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām vīru kopas “Vilki” sniegumā.

Skolēnu domas par piedzīvoto.

“Koncerts bija ļoti patriotisks, jo mums daudz izstāstīja par savas zemes aizstāvēšanu un sargāšanu. Jā, latviešu karavīri nav uzbrucēji, bet aizstāvji.” “Tas bija ļoti interesants koncerts, jo uzstājās vīrieši. Viņi bija saģērbušies senajos tērpos.” “Man patika, kā vīri dziedāja. Dziesmas bija dažādas – gan jautras un priecīgas, gan bēdīgas. Man patika, ka dažreiz kaut ko varēja darīt līdzi.” “Mēs ne tikai dzirdējām karavīru dziesmas, bet arī redzējām dažādus senos mūzikas instrumentus, tērpus, ieročus.” “Bija labi, ka starp dziesmām rādīja arī prezentāciju uz sienas, un varējām daudz ko uzzināt par Latvijas vēsturi.” “Es pats neticēju, ka tik daudz no koncerta tomēr noklausījos, jo parasti tādos pasākumos man nāk miegs.”

Paldies Edītei Zaubei un Barkabvas kultūras nama vadītājai par vērtīgā koncerta organizēšanu!

 

Kusas pamatskolas audzēkņi kopā ar vīru kopu “Vilki”.

Ilona Sāre, “Skolas somas” koordinatore Kusas pamatskolā.


“Dvēseļu puteņa” gaismā – Skolas somas aktivitātes Kusas pamatskolā

2019./2020. mācību gada 1. semestra aktivitātes projektā “Skolas soma” Kusas pamatskolas skolēniem šoreiz bija saistītas ar Latvijas vēstures un kino tapšanas tematiku, jo 3. oktobrī visi – gan skolēni, gan skolotāji – sakāpa firmas “Ripo” divstāvu autobusā, lai dotos lielajā rudens braucienā uz Zemgales pusi. Bijām nolēmuši apmeklēt Ziemassvētku kauju  muzeju  un filmu parku Cinevilla. Tā kā šogad tika atzīmēta Latvijas armijas simtgade un  drīzumā bija gaidāma filmas “Dvēseļu putenis” pirmizrāde, tad šāda izvēle nebija nejauša.  Pirms došanās ceļā skolēni mācību stundās atbilstoši vecumposmiem  iepazinās ar Latvijas vēstures faktiem un to aprakstiem literatūrā, piemēram, Čaka poēmu “Mūžības skartie”, kā arī attēlojumu mākslā. Tika aplūkota Aleksandra Grīna grāmata “Dvēseļu putenis”, secinot, ka tik biezu grāmatu nemaz nav iespējams izlasīt! Domājot par filmu parku, skolēni noskaidroja, kādas filmas tajā uzņemtas, ko kurš ir redzējis vai vismaz dzirdējis. Interesants bija prognozēšanas uzdevums, iztēlojoties, kāda veida nodarbības un uzdevumi varētu būt gaidāmi plānotajās apmeklējuma vietās.

Ziemassvētku kauju muzejā skolēni tika dalīti divās grupās un pirmās  Latvijas armijas formas tērpā ģērbtu instruktoru vadībā skolēni veica dažādus uzdevumus – gan izpētot taku mežā, gan piedaloties aktīvās stafetēs, kas palīdz iepazīt karavīru dzīvi un tik nepieciešamo disciplīnu un komandas darbu, gan apskatot ierakumus, zemnīcas un pašu muzeju.

Filmu parkā turpinājās ieskats ar Latvijas vēsturi saistītās tēmās, gan skatot filmu “Rīgas sargi” un “Rūdolfa mantojums” uzņemšanas vietas, gan iejūtoties “Nameja gredzena” varoņu lomās. Tiem, kas kādu no filmām bija redzējuši, pārsteigumu sagādāja tas, ka plaši pilsētu skati tiek filmēti šādā nelielā kinopilsētiņā Tika pētīti butaforiskie nami un dažādi kino atribūti. Daudziem radās pārdomas par to, cik meistarīgam jābūt kino režisoram un operatoram, lai panāktu klātbūtnes efektu kadrā. Nameja labirints, ko iziet nemaz nebija vienkārši, ir kā metafora komplicētajai kino mākslai, kas, izrādās, nav tikai kameras pagrozīšana noteiktā virzienā.

Tad, kad radās iespēja Madonā noskatīties filmu “Dvēseļu putenis”, biļetes pērkot pašiem par savu naudiņu,  visi vecāko klašu skolēni to gribēja redzēt, pat skatīties otrreiz. Pēc filmas noskatīšanās visās klasēs notika ļoti saturīgas  diskusija par izjusto un ieraudzīto, skolēniem bija daudz jautājumu un pārdomu par to, kā būt cilvēkam necilvēcīgā situācijā.

P.S. Pēc filmas noskatīšanās daudzi cilāja biezo Aleksandra Grīna grāmatu – griboties palasīt. Vairāki noskatīja grāmatas jauno izdevumu grāmatnīcā. Un kāda septītklasniece sameklēja vairākus izdevumus bibliotēkā un tūlīt sāka lasīt.

Ilona Sāre, “Skolas somas” koordinatore Kusas pamatskolā.


Simtgades iniciatīva “Skolas soma” turpinās.

Arī 2. mācību semestrī Kusas pamatskolas skolēni Latvijas kultūras, vēstures un dabas izzināšanai varēja izmantot valsts finansējumu, ko piedāvā iniciatīva “Skolas soma”. Šis finansējums paredzēts, lai noteiktas mācību tēmas padziļināti apgūtu, izmantojot muzeju, teātru un cita veida aktivitāšu resursus.

Vairākas klases apmeklēja teātra izrādes. 2. klase bija uz Leļļu teātra izrādi “Naksitrallīši” un 4. klase uz Valmieras teātra viesizrādi “Staburaga bērni” tepat Madonā. Ceturtklasnieki stāstīja, kā pirms izrādes mēģinājuši veidot pēc iespējas garākus dialogus, kas bijis grūti. Tāpēc viņi apbrīnojot abus aktierus, kas tik meistarīgi divatā vien radīja veselu izrādi. Savukārt devītklasnieki apmeklēja Rūdolfa Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēls” Valmieras teātrī. Interesanti, ka pirms tam izrādi TV viņi noskatījās skolā literatūras stundās, un pēc tam izteica vēlēšanos to apmeklēt teātrī, jo gribot redzēt, kā tas notiek Apaļajā zālē.  Pēc brauciena devītie atzina, ka bijis vērts braukt, ka iegūta neparasta pieredze, sēžot līdzās aktieriem, ka veids, kā izrāde spēlēta, liekot vairāk aizdomāties par Krustiņa problēmām mūsdienu dzīves kontekstā.

4. un 5. klase   iepazina  jauno  interaktīvo  un izglītojošo  centru “Dzelzceļš un tvaiks” Gulbenē, aizrautīgi izzinot dzelzceļa vēsturi un dažādus procesus, kā arī izmēģinot braucienu ar Bānīti. Ceturtie brauciena laikā piedzīvoja tikšanos ar laupītājiem Papardes pieturā, savukārt piektklasnieki brauciena laikā paši inscenēja skolā lasītos stāstus par Ronju – laupītāja meitu.

1. un 3. klase devās izpētes braucienā Kokneses virzienā, izpētot Likteņdārzu, izstaigājot Koknesi un piedaloties ādas apstrādes darbnīcā.

6. klase Rīgā daudz jauna un pārsteidzoša uzzināja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kā arī sastapās ar pārsteigumiem Ilūziju muzejā.

Savukārt 7. un 8. klase devās divu dienu braucienā, lai iepazītu Vidzemes jūras krastu, ejot pārgājienos gan pa smilšaino Saulkrastu pludmali, gan vairāku kilometru garumā lēkājot pa lielākiem un mazākiem akmeņiem dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijā, gan vērojot niedrēm noaugušo jūras krastu abpus vairāk nekā puskilometru garajam Ainažu Ziemeļu molam. Protams, tika apmeklēts arī Ainažu Jūrskolas muzejs, kurā laipna un zinoša gide aicināja aizdomāties par to, cik daudz var paveikt cilvēks, kuram ir mērķis.

Skolēnu atsauksmes par piedzīvoto.

1.,3. klase – Koknese

Man patika ādas apstrādes darbnīca Koknesē. Mēs tur taisījām savas mīļākās zīmītes. Es taisīju sirsniņu un pūci.

Man ļoti ļoti patika ādas apstrāde!!! Visas meistarītes bija tik jaukas! Viņas mums palīdzēja.

Mēs staigājām pa Kokneses parku. Man ļoti patika mūsu gidīte. Es uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, ka Daugava pie Kokneses ir ap 40 m dziļa. Tas ir vairāk nekā mūsu skola, kurai ir četri stāvi! Mēs arī bradājām pa Pērses upīti un pļaviņā redzējām zalkti.

Man patika staigāt pa Likteņdārzu. Tur bija daudz akmeņu. Man patika akmeņu siena. 

4. klase. Gulbenes centrs “Dzelzceļš un tvaiks”, Bānītis

Mēs visu kaut ko uzzinājām centrā “Dzelzceļš un tvaiks”. Tur varēja izmēģināt visas ierīces.  Man ļoti patika Depo, jo tur daudz uzzinājām par lokomotīvēm un bānīšiem. Apskatījām vilciena uzbūvi.  Bānītis, ar kuru mēs braucām, bija ļoti skaists.  Tur mūs nolaupīja laupītāji un lika darīt visādas aktivitātes. Beigās mēs ēdām diezgan gardu putru.

Mēs braucām ar drezīnu, bija jāminas, lai uzstādītu ātruma rekordu. Tas bija grūti.

Muzejā “Dzelzceļš un tvaiks bija daudz interesantu lietu, piemēram, varēja uztaisīt pašbildi un bija minēšanas spēle – ja atbilde pareiza, tad vilciens brauca uz priekšu.

Šī ekskursija bija ļoti laba un pamācoša, gudrību pilna. Mēs tagad daudz ko zinām par vilcieniem un lokomotīvēm, un jaukiem  laupītājiem.

7.,8. klase – Vidzemes jūrmala.

Šī bija lieliska ekskursija, jo bija saistīta ar dabu – lielu laika daļu pavadījām pie jūras, iepazinām tā daudzveidību – Saulkrastu kā kūrortpilsētas pludmali, Veczemju klintis un dabas liegumu “Vidzemes akmeņainā jūrmala”. Garais pārgājiens pa akmeņiem noklāto pludmali bija īpaši aizraujošs!

Velo muzejā bija iespēja apskatīt dažādu laiku un veidu velosipēdus, zobratu kolekciju (tie izskatījās kā mandalas), riteņu firmas zīmju kolekciju. Apbrīnojami, ka cilvēkam ir tāda aizraušanās kā seno riteņu restaurācija!

Man ekskursija ļoti patika, jo bija interesanti iet garus gabalus gar jūru – brist pa smiltīm, vairākus kilometrus lēkāt pa milzīgiem akmeņiem, meklēt dažādas jaukas, ūdens izskalotas lietiņas.

Es, tāpat kā lielākā daļa manu klasesbiedru, nebiju gājis gar jūru tik garus gabalus. Gājām arī pa Ainažu Ziemeļu molu, kas būvēts no akmeņiem. Bija interesanta sajūta, kad vienā pusē molam ir Latvija, bet otrā pusē gulbji peld Igaunijas ūdeņos.

Es uzzināju daudz jauna par to, kā Latvijā būvēti velosipēdi un kuģi. Ainažu Jūrskolas muzejā laipna gide stāstīja interesantus stāstus par to, kā senos laikos mācījās braukt ar kuģiem, kā gudrs kapteinis apņēmās mācīt latviešu zemnieku bērnus, kas kļuva par prasmīgiem jūrniekiem un nesa Latvijas vārdu pasaulē. Mani pārsteidza, ka Ainaži kādreiz bija trešā lielākā osta cariskajā Krievijā. Atcerēšos gides teikto noslēgumā : “Mēs varam!”

9. klase par Rūdolfa Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēļs” Valmieras teātrī.

Izrādi TV mēs noskatījāmies jau skolā, skatījāmies trīs mācību stundas, neredzējām pašas beigas. Izrāde notika Apaļajā zālē, šķita interesanti, kā tas ir, ja skatītāji sēž visapkārt izrādes vietai un aktieri apsēžas starp skatītājiem. Tāpēc teicām, ka gribam aizbraukt uz šo izrādi teātrī, redzēt “dzīvajā”. To arī izdarījām. Bija vērts! Lai gan labi zinājām, kas notiks, bija ļoti aizraujoši vērot visas ainas, esot blakus aktieriem. Sajūta tāda, it kā paši piedalītos izrādē un pašiem būtu jārisina Krustiņa problēmas, kas mums patiesībā ir labi saprotamas. Izrādi labāk uztvert palīdzēja tas, ka skolā par to bijām runājuši un diskutējuši, izsakot savu viedokli. Ļoti neparasti bija tas, kā aktieri veidoja un pārvietoja mīkstos spilvenus kā dekorācijas. Uz tiem bija attēlotas lauku sētai raksturīgas lietas – labība, kartupeļi, kāposti, darba rīki. Reizēm pašiem gribējās piecelties un palīdzēt tos pārvietot.

Projekta koordinatore Kusas pamatskolā Ilona Sāre.

Attēlu rezultāti vaicājumam “pumpurs logo”

PuMPuRS Kusas pamatskolā

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ietvaros Madonas novada pašvaldība 2017.gada 26.septembrī ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu ir noslēgusi sadarbības līgumu Nr.P6-13/51 par sadarbību Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001) īstenošanā un realizēšanā. Projekts tiks īstenots līdz 2022.gada 31.decembrim ar mērķi samazināt bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus piecu Madonas novada pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamiem no 5. līdz 12.klasei.

Priekšlaicīga mācību pamešana nelabvēlīgi ietekmē turpmāko dzīvi un nodarbinātību, palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku. Tādēļ projekta laikā paredzēts ieviest Latvijas vispārējā izglītībā un profesionālajā izglītībā sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku samazināšanai. Projekts veicina ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu. Tiks sniegts gan individuālais materiālais un konsultatīvais atbalsts izglītojamiem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku, gan sistēmiskais atbalsts riska grupas identificēšanai un uzskaitei, atbalstošas mācību vides izveidošanai, pedagogu profesionālajai pilnveidei un jauniešu iniciatīvu projektiem.

Kusas pamatskola projektā piedalās no 01.01.2019, sniedzot individuālu atbalstu skolēniem, kam tas nepieciešams.

Vairāk informācijas par projekta īstenošanu Madonas pašvaldībā - http://www.madona.lv/lat/?ct=apmps

Ilona Sāre

Iniciatīva “ Latvijas skolas soma” Kusas pamatskolā. 

„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri piecus mācību semestrus tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam tiks nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, kā arī  iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas. “Skolas somas” aktivitātes ir mācību stundu paplašinājums, apgūstot noteiktas tēmas ārpus klases telpas. Ar katru aktivitāti saistīti noteikti uzdevumi mācību stundās.

Arī Kusas pamatskolas audzēkņi aktīvi izmanto dāvāto iespēju. Oktobra sākumā notika visas skolas ekskursija uz Daugavpili un dabas parku “Daugavas loki”. “Skolas somas” finansējums sedza ieejas biļetes Marka Rotko mākslas centrā, kur skolēni apskatīja izstādes un piedalījās nodarbībās. Pēc tam 1.,3., 4. klase apmeklēja Madonas Mākslas skolu, kur darbojās izglītojošā programmā “Madonas gailis”. 5. klase devās uz Lubānas mitrāju. 6. klase ar lielu aizrautību noskatījās teātra izrādi “80 dienās apkārt zemeslodei” pēc Žila Verna romāna motīviem Valmieras teātrī . 7., 8. klase iepazina latviešu kultūras darbinieku memoriālos muzejus – Kārļa Skalbes “Saulrietus”, Emīla Dārziņa “Jāņskolu” un atraktīvo “Silmaču” muzeju. Arī  9. klase izjuta “Saulrietu” noskaņu, kā arī apmeklēja Latvijas simtgades filmu “Baltu ciltis” Madonas kinoteātrī.

Līdz ar to piešķirtais finansējums 513 eiro apmērā pilnībā izlietots skolēnu redzesloka paplašināšanā. Par to ļoti liels paldies jāsaka Aronas pagasta pārvaldei, kas visas aktivitātes atbalsta, sedzot transporta pakalpojumus.

Jāuzsver, ka mūsu skolas vecāki vienmēr ir centušies finansiāli atbalstīt izglītojošos klašu braucienus, par ko vienmēr liels prieks. “Latvijas Skolas somas” finansējums šiem centieniem ir lielisks papildinājums!

Tagad jāsāk plānot 2. semestra aktivitātes. Tiek gaidīti gan skolēnu, gan viņu vecāku priekšlikumi, kā pilnvērtīgāk piepildīt “Skolas somu”, arvien vairāk iepazīstot mūsu Latvijas kultūras, zinātnes un  dabas vērtības. 

Ilona Sāre

Garšu laboratorija “Pie Sprīdīša”. 

Kādi ēdieni pieminēti Annas Brigaderes lugā “Sprīdītis”? Kādi mūsdienu ēdieni un našķi piestāvētu katram lugas tēlam? Kas mūsdienās būtu Milzis un kā Sprīdītis viņu varētu uzveikt?

Par šādiem jautājumiem literatūras stundās domāja piektklasnieki, kas piedalījās eTwinning mācību projektā, virtuāli sadarbojoties ar Annas Brigaderes Tērvetes pamatskolu un Vangažu vidusskolu. Sākumā tika izveidoti videosveicieni – paldies Ralfam Vilciņam par prasmīgu veikumu! Tad tika izvēlēts projekta logo. Pēc tam visi lasīja lugu, meklējot pieminētos ēdienus. Mūsējie no šiem vārdiem mācījās veidot vārdu mākoņus dažādās formās. Notika videokonference ar partneriem, aprunājoties par izdarīto un norunājot nākamos uzdevumus. Kusas skolēni darbojās ar Milža Lutauša epizodi no lugas, tāpēc pie īstās latvju saimnieces Antras Gotlaufas gatavoja meža ogu plātsmaizi un domāja, kā pieveikt mūsdienu Milzi. Skolēni atzina, ka mūsdienu ļaunums, kas dara pāri bērniem, varētu būt terorisms, pārtikai pievienotās kaitīgās vielas, bļaustīšanās, interneta trūkums u.c. Bet kas ir mūsdienu Sprīdīša spēks? Tas jāatrod katram pašam.

Noslēgumā visi sadomāja receptes ēdieniem, kas piestāvētu lugas tēliem un ko varētu pasniegt kafejnīcā “Pie Sprīdīša”. Tagad materiāli jāievieto projekta mājas lapā un jāaplūko, ko darba gaitā atklājuši partnerskolu audzēkņi.

Ilona Sāre



Nordplus projekta jaunumi

Kusas pamatskolas 6.,7.,8. klases skolēni piedalās Ziemeļvalstu programmas NORDPLUS JUNIOR projektā “Darbosimies kopā!”. Septembra beigās 29 lietuviešu un igauņu skolēni kopā ar četrām skolotājām ciemojās pie mums. Paldies visām ģimenēm, kas uzņēma ciemiņus pie sevis mājās! Paldies Alekša Rubeņa vecākiem, kas Rēķu viesu namā izmitināja un kopā ar Matīsa mammu lieliski gādāja par lielāku viesu grupu! Visi noteikti ieguva jaunu pieredzi.

Nedēļas programmas idejas plānoja paši skolēni, nedēļa bija piepildīta un notikumiem bagāta.

Ko mūsu skolas jaunieši saka par šo nedēļu?

“ Visu nedēļu darbojāmies jauktās grupās – latvieši kopā ar igauņiem un lietuviešiem. Pirmdien skolā notika stundas. Bija jāveic interesanti uzdevumi angļu valodā, sportā, bioloģijā. Igauņiem īpaši patika māksla, jo viņi nekad nebija tik brīvi rīkojušies ar krāsām. Otrdien visvairāk prieka sagādāja darbošanās “Madonas karamelēs”, kā arī pastaiga pa Madonu kopā ar draugiem. Trešdien tika spēlētas aizraujošas spēles Cesvaines jauniešu centrā Ingas Bekasovas vadībā. Orientēšanās pa Cesvaini gan bija grūta, jo meklējamie punkti tik viegli nedevās rokā. Ceturtdien par aktivitātēm gādāja “MC 1. stāvs”, paldies Ivetai Kaparkalējai par atbalstu! Visiem patika vafeļu cepšana. Vafeles vakarā tika apēstas kopā ar pašgatavotu saldējumu. Patika arī Slēpņošanas spēle, izstaigājot vai izskrienot Kusas takas. Savukārt Mūzikas istabā skolotāja Aivara Cimbuļa vadībā visi dziedāja pazīstamo Laura Reinika dziesmu “Es skrienu” trīs valodās – latviski, lietuviski, igauniski. Katrs izgatavoja arī suvenīru ar mūsu pagasta simbola – pīlādža – attēlu. Piektdienas rīts sākās ar Miķeļdienas tirgu, pēc tam Iveta Ļubovicka mācīja visiem latviskās rotaļas, tad apguvām draugu valstu rotaļas. Skumjš bija šķiršanās brīdis pēc pusdienām.”

“Daudz interesanta piedzīvojām kopā ar ciemiņiem pēcpusdienās un vakaros. Visus iepriecināja tikko atklātais Kusas rotaļu laukums. Kopā ar ģimenēm vairāki ciemiņi apmeklēja Braku trases, Gaiziņkalnu, Smeceres sila sporta bāzi, strausu saimniecību, suņu patversmi un citas vietas. Rēķos tika spēlētas sporta spēles, notika kino vakars, kopīgi gatavotas picas un citas gardas lietas. Nebūtu slikti vēl kadreiz uzņemt ciemiņus no citām valstīm!”

Tagad esam sagatavojuši Ziemassvētku sveicienu draugiem, bet marta beigās notiks apmaiņas brauciens uz Tartu Marta Reinika pamatskolu.

Dalībnieku domas pierakstīja Ilona Sāre

Projekta "Darīsim kopā!"draugi no Lietuvas un Igaunijas

21. sep. 2017, Nav komentāru  

mūsu skolā ieradīsies pirmdien, 25.09. , uz rīta līniju. Pēc kopīgas iepazīšanās ciemiņi kopā ar 

7., un 8.klases skolēniem dosies uz jaukto grupu nodarbībām. Ceturtdien, 28.09., projekta jaunieši darbosies multifunkcionālajā centrā "1.stāvs" un vakarā organizēs kopīgu izklaides pasākumu. Piektdien, 29.09., arī kaimiņvalstu skolēni piedalīsies Miķeļdienas tirdziņā laikā no 8.10 līdz 9.30. Nenokavējiet!

A.Sārs


Fotogrāfijas albumam "Latvijai-100"

5. apr. 2017, Nav komentāru  

Ārsta un vēstures pētnieka P.Apiņa vadītajai organizatoru grupai nosūtītas 16 melnbaltas fotogrāfijas par dzīves norisēm Kusā. Vecākā bilde ir no 1925.gada, jaunākā- no 1983. Varākums šo fotogrāfiju oriģinālu glabājas skolas muzejā, dažas - kusēniešu ģimenēs. Daļai jaunāko fotogrāfiju zināmi arī  autori- J.Ruņģis un I.Olte. Paldies A.Spūlei, Z.Breidakai, A.Breidakam, Graudiņu ģimenei par palīdzību interesantu fotoattēlu sameklēšanā! 

A.Sārs

Nordplus projekta apmaiņa Lietuvā - TOP 10!

  1. Tas bija ļoti interesanti, un izaicinoši, dzīvot viesģimenē, bet viss bija labi un jautri,pateicoties viesģimenei.

  2. Man ļoti patika doties uz lielveikalu ‘’Akrapole’’. Tur bija daudz ko darīt, piemēram, spēlēt bovlingu, ēst picu, iepirkties konfekšu veikalā.

  3. Man ļoti garšoja ēdiens un es ļoti izbaudīju to, ka man bija katru dienu gaļas ēdiens.

  4. Man ļoti patika apskatīt Klaipēdas vecpilsētu. Šeit bija ļoti daudz vecu māju un dažādu pieminekļu, kas pilni ar vēsturi.

  5. Aizraujoši likās tas, ka mēs devāmies uz jūru. Es gandrīz pazaudēju telefonu, un mēs skrējām gar ceļu uz veikalu un atguvām telefonu. Pēc tam gājām pa molu līdz tā galam, bija tik skaisti skati!

  6. Mēs strādājām grupās un iepazinām daudzus bērnus. Viņi bija katrs savādāks. Daži bija ļoti smieklīgi jaunieši.

  7. Man likās, ka laika apstākļi bija izcili, un ne reizi, kad bijām ārā nelija. Tikai pēdējā dienā viss bija apmācies un miglains. Tas tāpēc, ka devāmies prom!    OSKARS JANSONS

Vizītei uz Lietuvu gatavojas 6. un 7. klases skolēnu grupa,

22. mar. 2017, Nav komentāru  

kura skolotāju I.Sāres un I.Briškas vadībā 26.martā dosies uz Ģedimina proģimnāziju Klaipēdas pilsētā, Lietuvā. Projekta "Let's act together!" ("Darīsim kopā!") pirmā dalībnieku klātienes tikšanās tiek rūpīgi gatavota. Vēstuļu draugi apmainās ar informāciju, cenšas izprast viens otra intereses, jo dzīvošana būs lietuviešu ģimenēs. Uz Lietuvu dodas arī līdzšinējie Igaunijas partneri no Marta Reinika Tartu pamatskolas. Katru skolu pārstāv 15 skolēni un 2 skolotāji. Igauņi brauks ar lielu autobusu un Rīgā uzņems mūsējos, lai ceļu turpinātu kopā. Atgādināšu, ka projekta logo konkursā uzvarēja Uģa Beķera zīmētais draudzības busiņš. Vēlēsim  projekta dalībniekiem interesanti pavadītu laiku, spilgtus iespaidus un daudz daudz draugu!

A.Sārs

Keramikas vitrīnas ideja realizēta!

5. jan. 2017, Nav komentāru  

Pirmajā 2017.gada mācību dienā 5.janvārī skolas vestibilā  atklājām jauno keramikas vitrīnu, kurā izvietoti 52 darbi. Mākslinieka keramiķa Jāņa Seiksta vadībā Kusas pamatskolas skolēni katru ceturtdienas pēcpusdienu var nodarboties ar veidošanu mālā. Tā kā darbnīca atrodas skolas pagrabtelpās, tur uzkrātie skaistie izstrādājumi daudziem paliek neredzēti. Jaunā vitrīna ļaus eksponēt šos darbus  ērti pieejamā veidā. Vitrīnas izveide bija skolas padomes projekts triju mēnešu garumā, un tā realizēšanai tika vākti ziedojumi. Labdarības tirdziņos izdevās savākt ziedojumus EUR 85,- apmērā, no kuriem vitrīnas izveidei tika izlietoti EUR 55,-. Paldies visiem projekta dalībniekiem un atbalstītājiem! 

A.Sārs

Nordplus projekta "Darīsim kopā!" videokonference

1. nov. 2016, Nav komentāru  
notika 20.oktobrī, un tās laikā iepazinās visi dalībnieki no Lietuvas (Klaipēda), Igaunijas (Tartu) un Latvijas (Kusas pamatskolas 6.un 7. klases skolēni). Komunikācija sekmīgi norisinājās angļu valodā. Projekta skolēnu dalības pamatformula ir 15+15+15, taču praksē iesaistās daudz vairāk dalībnieku. Šobrīd visas skolas strādā pie projekta logo zīmēšanas. Pirmā klātienes tikšanās notiks 2017.g. martā Klaipēdā.
A.Sārs

Kusas skola Nāciju spēlēs Tartu

 

Starptautiska sadarbība ir viens no svarīgiem Kusas pamatskolas darbības virzieniem jau kopš 1997. gada. Projektu ietvaros ārpus Latvijas robežām pieredzi guvuši nu jau 170 skolēni un pieaugušie. Arī nākamajā mācību gadā būs iespējams piedalīties jaunā Nordplus projektā.

 

       Kusas pamatskolai ir izveidojusies cieša sadarbība ar vienu no lielākajām Igaunijas pamatskolām – Tartu Marta Reinika pamatskolu (https://www.reiniku.edu.ee/ ), pateicoties atsaucīgajai angļu valodas skolotājai Riina Reinhold.

       2015. gadā tika uzsākts un īstenots eTwinning projekts, kura rezultātā divas klases viesojās Tartu un pēc tam 2016. gada septembrī uzņēma Tartu skolēnus pie mums, Kusā. Savukārt 2016. gada 18. – 20. maijā Kusas skolas komanda 25 cilvēku sastāvā direktora Agra Sāra un sporta skolotājas Agneses Caunes vadībā piedalījās Tartu skolas organizētajās Nāciju spēlēs. Komandu pavadīja arī trīs mammas – Inese, Mārīte un Iveta. Tā kā šovasar notiek Vasaras olimpiskās spēles, tad Tartu skola savu jubileju nolēma atzīmēt ar vērienīgu pasākumu, kad visi gandrīz 1000 skolēni sadalījās komandās, pārstāvot kādu izlozētu pasaules valsti, visu gadu veica dažādus uzdevumus, izpētot savu nāciju un sporta dzīvi šajā valstī, bet maijā pasākums noslēdzās ar atraktīvu sporta spēļu programmu un mūsdienu deju lieluzvedumu.

       Kusas skola pārstāvēja Latviju. Ziemā tika zīmēti spēļu logo. Ralfa Vilciņa logo ieguva atzinību un balvu - futbola bumbu. Pēc tam bija jāizgatavo divi plakāti – par savu valsti un par 10 valsts sportistiem. Skolā organizējām aptauju, kurā iesaistījās visu klašu skolēni (paldies vecāku padomiem!), skolotāji. Visvairāk balsu ieguva šādi Latvijas sportisti: Martins un Tomass Dukuri, Kristaps Porziņģis, Māris Štrombergs, Sandis Ozoliņš, Artūrs Irbe, Oskars Melbrādis, Ernests Gulbis, Zemgus Girgensons un Andris un Juris Šici. Savukārt kā Latvijas raksturlielumi tika nosaukti: Brīvības piemineklis, jūra ar smilšu liedagu, Dziesmu un Deju svētki, Vecrīga, Rundāles pils, pašcepta rudzu maize, „Laimas” šokolāde, Gaiziņklans, valsts himna un karogs, kā arī latviešu valoda.

       Ko par šīm trim projektu dienām stāsta paši dalībnieki?

       Samanta Stafecka (8.klase): „Tartu skola bija liela un skaista. Kad atbraucām,  mūs sagaidīja angļu valodas skolotāja. Nolikām mantas un tad aizgājām uz kādu klasi, kur mums daudz ko paskaidroja, kā arī pasniedza bukletus un flešus, kas izskatījās kā bankas kartes. Tad mēs  uzvilkām mūsu superīgos baltos kreklus ar uzrakstiem “Latvija” un “Kusas pamatskola”. Mūs  aizveda uz sporta muzeju, kur  lieliskākais bija tas, ka tur varēja izmēģināt visādus trenažierus - riteņtrenažierus un virves vilkšanu, un airēšanas trenažieri.  Tad mūs izvadāja pa Tartu vietām. Bija interesants tilts, kur, pāri ejot, vajdzēja aizturēt elpu un iedomāties vēlēšanos. Tad devāmies uz spēļu atklāšanas pasākumu, kur tika iedegta lāpa, un tad  kopā ar igauņu skolēniem gājām garā gājienā uz skolu, nesot valsts karogu un plakātu ar uzrakstu “Läti” (tas nozīmē – “Latvija).  Mēs nodziedājām dziesmu “Bēdu manu, lielu bēdu” un uzdāvinājām mūsu skolas garo, adīto tolerances šalli Latvijas karoga krāsās. Pēc tam devāmies skolā uz kopīgo latviešu un igauņu vakaru. Zināt, ko igauņi mums vēl uzdāvināja? Lielisku un stabilu soliņu, izveidotu  medus kāres formā, jo bite ir viņu skolas simbols. Spēlējām interesantas spēles, pat paslēpes pa skolu. 19.maijā  piedalījāmies visādās stafetēs un spēlēs  uz laiku un punktiem. Gāja visādi, bet, ja būtu vēl saliedētāki, ietu daudz labāk. Apgūtās sporta spēles jau izmantojām skolas sporta dienā.  Kopumā  šis pasākums bija kā dažus putnus palaist lielajā pasaulē un to iepazīt. Ceļojums ļoti satuvināja dažādu klašu skolēnus.  Paldies visiem, kas organizēja un piedalījās šajā braucienā!”

Santa Bērtiņa (6.klase) par lielāko ieguvumu atzīst komunkāciju ar igauņu jauniešiem: „Ceturtdienas vakars  bija pats jaukākais un atmiņām pilnākais! Sāksim ar to, ka mēs gājām ēst vakariņas uz kafejnīcu. Mēs, trīs meitenes, apsēdāmies vienā galda malā un gaidījām, kas  mums sēdēs blakus. Tās bija igauņu meitenes, ar kurām komunicējām angliski un arī krieviski. Mēs ēdām frī un runājām par filmām, spēlēm, seriāliem un saviem mīļākajiem ēdieniem. Beigās ap mūsu galdu bija gandrīz visi igauņi, bet bija arī smieklīgi momenti, piemēram, daži puiši  sēdēja ar 3 igaunietēm un bija tik spītīgi, ka uz angliski uzdotiem jautājumiem atbildēja latviski. Tad meitenes nāca pie mūsu galda, bija tik jautri! Liels paldies tām meitenēm no Igaunijas, īpaši pasakainajai Mijai, kuras mūs  vakarā izvadāja pa pilsētas centru un parādīja ne vien dažādas interesentas vietas, bet arī populāru lielveikalu „Tasku”. ‘ Tasku’ nozīmē ‘kabata’ , un viena meitene stāstīja, ka, ja kādam uzdāvina šī veikala dāvanu karti, tad uz tās ir uzrakstīts ‘taskuraha’, kas nozīmē ‘kabatas nauda’. Diezgan interesanti, vai ne?”

       5. un 6. klases skolēni atzīst, ka piedalījušies ļoti interesantās sacensībās – lielās bumbas velšana, komandas biedru celšana cauri lentēm dažādos līmeņos, virves vilkšana, lidojošā šķīvīša mešana, pretsatfetes, kur gan nācies piedzīvot neveiksmi, jo divreiz izkritis stafetes kociņš. Ļoti patikušas arī aktivitātes starp sacensībām, kurās varēja nopelnīt bonusa punktus, piemēram, Luksofors, Mēmais šovs, vārdu nolasīšana pēc  lūpām, Lielais dzelonis. Par svarīgiem ieguvumiem skolēni uzskata draudzēšanos un sadarbību gan pašiem savā starpā, gan ar igauņiem, kaut kā jauna mācīšanos, sportisko prasmju attīstīšanu, angļu un krievu valodas izmantošanu dzīvē. Direktors kā spilgtu iespaidu atceras skanīgo Latvijas vārda skandēšanu gājiena laikā. Sporta skolotāja akcentē draudzīgo savstarpējo atmosfēru, komandas azartu un kopā būšanas prieku.

        Paldies igauņu draugiem un  skolotājai Riinai par aicinājumu un viesmīlīgo uzņemšanu! Paldies vecākiem par atbalstu! Paldies Aronas pagasta pārvaldei par transporta finansēšanu un skolas saimniecēm par līdzi dotajām pusdienām!

       Kā saka Samanta un pārējie – „Kusēnieši malači!” Lai sadarbība turpinās jaunā pakāpē, 2016.-2018. gadā īstenojot nupat apstiprināto Nordplus Junior jauniešu apmaiņas projektu „Darbojamies kopā!”, kur Kusas un Tartu skolai pievienosies Klaipēdas lielākā proģimnāzija kā koordinatorskola.

 

Iespaidus apkopoja Ilona Sāre, starptautisko projektu koordinatore.



ARONAS PAGASTA SKATUPUNKTU

8. okt. 2015, Nav komentāru  
projekts nonācis līdz lieliskam darba rezultātam - 10.oktobrī plkst.11.00 iepretim Kusas benzīntankam notiks informatīvās plāksnes "ARONAS PAGASTA SKATUPUNKTI" atklāšana.  Pēc tam turpinājumā iespēja piedalīties Aronas pagasta skatupunktu ekspedīcijā Nr.2. Ekspedīciju vada S.Čurkste. Braucam ar savu transportu, līdzi ēdamais. Mīļi gaidīti visi, kas vēlas!

tālr. jautājumiem 26200599


„VELO SPRINTS KUSA-2014”

 

NOLIKUMS

 

  1. Mērķis un uzdevumi.

            Piedāvāt regulāras, fiziski aktīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas visiem iedzīvotājiem. Pilnveidot iedzīvotāju riteņbraukšanas prasmes un iemaņas.

Veicināt cilvēku sabiedrisko aktivitāti, paaudžu sadarbību.

  1. Saturs.

            Brauciens no kopīga starta iezīmētā 3-6 km distancē uz laiku (ātrumu) pa vietējas nozīmes lauku ceļiem. Laiks tiek fiksēts, dalībniekam šķērsojot finiša līniju.

  1. Vieta un laiks.

            Sacensību posmi notiek trešdienās, plkst. 18.00 pēc iepriekš izziņota grafika. Starta vieta: Kusas brīvdabas estrāde. Pirmais posms:

2014.g. 23. aprīlī. Turpmākie posmu norises datumi: 30.aprīlis, 7.maijs, 14. maijs, 21.maijs, 28. maijs, 4.jūnijs, 11. jūnijs, 18.jūnijs.

 

  1. Sacensību vadība, organizācija.

           Sacensības organizē Kusas tautskola un brīvā laika centrs kopā ar Aronas pagasta pārvaldi. Sacensību galvenais tiesnesis Uldis Lapsa, tiesneši Vents Ikaunieks, Agris Sārs.

 

  1. Dalībnieki, reģistrācija, inventārs,drošība. 

          Dalībnieku reģistrācija un numuru izsniegšana notiek starta vietā katra posma norises dienā līdz plkst.18.00. Dalībnieki startē ar personīgajiem brīvas sistēmas velosipēdiem. Dalībnieka drošībai obligāta aizsargķivere (dalībnieks bez ķiveres netiek vērtēts sacensību ieskaitē). Pirmajā posmā notiek dalībnieku iepazīšanās ar sacensību trasi, drošības un kārtības noteikumiem.  

 

  1. Vērtēšanas kārtība.

Dalībnieki tiek vērtēti šādās vecuma grupās:

S7 un V7          2006. dzimšanas gads un jaunāki

S9 un V9          2005.-2004.

S11 un V11      2003.-2002.

S13 un V13      2001.-2000.

S15 un V15      1999.-1998.

S17 un V17      1997.-1996.

S18 un V18      1995.-1988.

S25 un V25      1987.-1977.

S35 un V35      1976.-1961.

S50 un V50      1960. dzimšanas gads un vecāki

 

  1. Seriāla punktu sistēma.

Par dalību katrā seriāla kārtā dalībnieks saņem savā grupā ieņemtajai vietai atbilstošu punktu skaitu. Maksimālais punktu skaits ir vienāds ar grupā startējušo skaitu. Kārtās iegūtie punkti tiek summēti līdz seriāla beigām. Katram dalībniekam seriāla beigās tiek ieskaitīti 6 labākie rezultāti. Ja dalībnieks startējis mazāk nekā sešos posmos, viņa summa veidojas no mazāka rezultātu skaita. Par dalību pirmajā (23.aprīļa) posmā katrs dalībnieks saņem 3 punktus neatkarīgi no rezultāta.

 

  1. Publicitāte, informēšana.

Dalībnieku saraksti, rezultāti un seriāla posmos uzkrātā punktu summa tiek izlikti publiskai apskatei katra nākošā  posma starta vietā. Pārējā laikā pārskati izlikti Kusas daudzfunkcionālā brīvā laika centra telpās.

 

  1. Dalības maksa, apbalvošana.

Seriāla pirmās 5 kārtas notiek bez dalības maksas. Par turpmāko kārtību organizatori apspriedīsies ar dalībniekiem. Katrā seriāla kārtā grupu uzvarētāji saņem organizatoru pārsteiguma balvas. Seriāla noslēgumā visu grupu pirmo 3 vietu ieguvēji saņem piemiņas medaļas, individuālus diplomus, kā arī organizatoru un sponsoru pārsteiguma balvas.

 

  1. Pretenzijas.

Dalībnieku vai pārstāvju pretenzijas par kārtējo seriāla posmu tiek pieņemtas rakstveidā 15 minūšu laikā pēc posma uzvarētāju paziņošanas (apbalvošanas).

Pretenzijas iesniegt 4. punktā minētajiem sacensību tiesnešiem.


Uzzīmēsim mūsu "Bilžu ābeci"!

Atzīmējot G.F.Stendera 300.dzimšanas dienu, ikviens skolēns ir aicināts uzzīmēt sav lappusi kopīgai bilžu ābecei. Katram burtam sava lappuse: burts+attēls+divrinde ar kādu mūsdienīgu pamācību vai novēlējumu. Ja kādam burtam būs vairāki zīmējumi, grāmatai izvēlēsimies veiksmīgāko. Ierosmei varam paskatīties, kā izskatījās G.F.Stendera veidotā "Bildu ābice". Ieklikšķiniet GOOGLē un sameklējiet!

13.03.2014.                                                                                                                                 Agris Sārs



GARDEROBES  KUSAS PAMATSKOLĀ

Mēs ( Elgars,Kristiāns,Ģirts) uztaisījam projektu par garderobēm mūsu skolā. Tas būs labums gan skolēniem , gan skolēnu vecākiem  un viesiem , jo par mantām nebūs jāuztraucas un jābaidās , jo būs aizslēdzami skapīši . Garderobes būs ērtas un komfortablas. Mūsu plāns izmaksā aptuveni 3000 EUR.  Ceram , ka mūsu projektu atbalstīs pašvaldība vai kāds sponsors.                                                                                                                                                                                                                            Elgars

14.02.2014.

Vecmāmiņas garšu buķete Kusā!

    Pateicoties līdzdalībai SFL iniciatīvas uzņēmējdarbības veicināšanas komponentē, Kusā tika iegādāta augļu un ogu žāvējamā iekārta. Lai iegādātu pietiekami jaudīgu šāda veida iekārtu ar SFL piešķirtajiem līdzekļiem vien nepietika, bija nepieciešama nopietna „piešprice” no projekta īstenotāju puses, un rezultāts izdevies fantastisks. Kusas un apkārtnes iedzīvotājiem nu ir pieejams augļu un ogu žāvēšanas pakalpojums. Šīgada bagātīgā raža daudzas saimnieces dzen izmisumā ar to, ka burku krājumi pagrabos aug milzīgi un noderētu vēl kāds ražas saglabāšanas veids. Žāvētu ābolu garša nav sveša, tā atgādina tos jaukos laikus, kad vecmāmiņai ierītē bija ielikta auduma kulīte, kurā glabājās žāvēti āboli. Tos, kā lielu dārgumu , pa saujai izsniedza bērniem un sajūta bija, ka tas ir kaut kas īpašs. Arī tagad iedzīvotāji labprāt žāvētu ābolus, bet lielākajai daļai ir pieejami tikai radiatori, kuros ar žāvēšanu daudz neizvērsīsies. Tāpēc ar lielu sajūsmu tika uzņemta ziņa par šāda veida pakalpojuma iespējām.  Iedzīvotāji rakstās rindās, lai zinātu, kad pienāks viņu reize atnest uz bērnudārza telpām sagrieztus ābolus, lai varētu nožāvēt.

        Žāvēšanas iekārta ar vienmērīgi, plāni sagrieztām ābolu šķēlītē tiek galā 24 stundu laikā. Ne tik rūpīgai saimniecei ir jāpagaida ilgāk, lielākie gabali nožūst lēnāk.
 Izmēģinājām arī nožāvēt avenes, zemenes, krūmmelenes, ķirbju sukādes, pīlādžus. Saliekot vairākus produktus kopā izveidojas fantastiska garšu buķete, kuru nosaucām par  Veselīgu našķi „KUSSEN”- ražots Kusā. Kā prezentācijas materiālu esam to izmantojuši jau daudzkārt, pirmkārt jau vietējiem iedzīvotājiem un arī   SFL vasaras skolā. Tad vēl „KUSSEN” ir aizceļojis gan kā skolas dāvana pieredzes apmaiņas braucienā viesojoties Magdeburgas skolā Vācijas republikā, gan kā Latvijas garša Grundtvig projekta tikšanās reizē Spānijā, kur” KUSSEN” pagaršoja pārstāvji no UK, Polijas, Vācijas, Spānijas un Francijas.
Katrs, kurš pagaršo šo produktu, izsakās atzinīgi par ideju, par iepakojumu, garšu buķeti. Tirdzniecībā šis produkts pagaidām nav, bet tiek izmantots tikai prezentācijām.
Silvija Čurkste, „Tālākizglītības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanas” projekta īstenotāja Kusā

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .