Izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojums

Madona, 15.12.2021

(vieta, datums)

Publiskojamā daļa

SASKAŅOTS

Madonas novada pašvaldības domes

priekšsēdētāja vietnieks

(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)

         

                        Zigfrīds Gora

(paraksts)

(vārds, uzvārds)

23.12.2021.

(datums)


1.      Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

1.1. Izglītojamo skaits un īstenotās izglītības programmas 2020./2021.māc.g.

Izglītības programmas nosaukums

Izglītības

programmas

kods

Īstenošanas vietas adrese

(ja atšķiras no juridiskās adreses)

Licence

Izglītojamo skaits, uzsākot programmas apguvi vai uzsākot 2020./2021.māc.g.

Izglītojamo skaits, noslēdzot programmas apguvi vai noslēdzot 2020./2021.māc.g.

Nr.

Licencēšanas

datums

Pamatizglītības programma

      21011111


     V_125

20.07.2011.

61

64

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem

       21015611

V_25

15.01.2010.

5

5

1.2.Pedagogu un atbalsta personāla nodrošinājums

NPK Informācija Skaits Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.)
1.      Pedagogu skaits izglītības iestādē, noslēdzot 2020./2021.māc.g. (31.08.2021.)             13 Nepieciešama vecākās  pedagogu paaudzes pakāpeniska aizstāšana, trūkst jaunu kadru!
2.      Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) 2020./2021.māc.g.              0  Mācību plāna izpildē nav bijis pārtraukumu.
3.      Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls izglītības iestādē, noslēdzot 2020./2021.māc.g.              7 Logopēds (0,1 slodze) Skolotāja palīgs (0,6). Bibliotekārs (0,15). Pedagogs karjeras konsultants un izglītības psihologs  novada centrā.

1.3.Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2021./2022.māc.g. (kvalitatīvi un kvantitatīvi, izglītības iestādei un izglītības iestādes vadītājam)

Prioritāte: turpināt ieviest pilnveidoto izglītības saturu un lietpratības pieeju.

Plānotie sasniedzamie rezultāti ( SR)

Kvalitatīvi:

SR: Īstenots pilnveidotais izglītības saturs  un lietpratības pieeja 1.,2.,4.,5.,7.,8. klasēs.

SR: Pedagogi sadarbojas, plānojot pilnveidoto mācību saturu.

SR: Turpinās darbs, iepazīstoties ar Skola2030 jaunajām mācību priekšmetu

programmām, standartiem un metodiskajiem materiāliem.

SR: Pedagogi dalās  ar labās prakses piemēriem mācību procesa organizēšanā klātienē, tiešsaistē, attālināti.

Kvantitatīvi:

SR: 90% skolotāju ir savstarpēji sadarbojušies mācību satura realizēšanā;

SR: 90% skolotāju patstāvīgi realizē vienoto vērtēšanas kārtību;

SR: 60% 7.-9.klases skolēnu lieto izglītošanās procesā iegūto atgriezenisko saiti savas personības izaugsmei;             

SR: Katrs izglītojamais ir saņēmis nepieciešamo atbalstu mācību procesā, tajā skaitā

       90% izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem saņem individuālas konsultācijas.

Prioritāte: pilnveidot informācijas tehnoloģiju lietošanu efektīva mācību procesa organizēšanā dažādos apstākļos: klātienē, tiešsaistē, attālināti.

Kvalitatīvi:

SR: Pedagogiem ir nepieciešamās prasmes informāciju tehnoloģiju lietošanā.

SR: Pedagogi pilnveidojuši digitālās prasmes gan praktiski darbojoties, gan piedaloties  tālākizglītības kursos.

Kvantitatīvi:

SR: uzsākta mācību e-vides “Skolo.lv” izmantošana;

SR: Edurio platformas izmantošana skolas darba efektivitātes uzlabošanai.

Prioritāte: attīstīt pašvērtēšanas prasmes atbilstoši jaunajai izglītības iestādes pašnovērtēšanas metodikai

Kvalitatīvi:

SR:Ir izpratne par pašnovērtēšanas metodiku, tās nozīmi iestādes darba kvalitātes pilnveidē. 

Kvantitatīvi:

SR: pašvērtējums tiek veidots visa mācību gada laikā, iesaistoties vismaz 80% darbinieku;

SR: pašvērtējuma apkopojums un pirmā rakstveida redakcija tiek prezentēta līdz 31.08.2022.

Skolas vadītāja individuālie sasniedzamie rezultāti 2021./2022.mācību gadam:

  • ·         nodrošināt skolu ar skolotājiem pedagogu paaudžu nomaiņas procesā (prioritāte- matemātika!);
  • ·         īstenot skolas akreditācijas procesu līdz 11.05.2022.;
  • ·         sniegt iespējamo atbalstu pedagogiem profesionālās kompetences paaugstināšanā un mūsdienīgas mācību vides attīstīšanā;
  • ·         veidot vienotu izpratni par pašvērtēšanas procesu visām iesaistītajām pusēm.

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi

a.Izglītības iestādes misija – mazskaitlīga, plaša skola,  kur kopā ar ģimeni attīstās  talanti un individualitātes.

b. Izglītības  iestādes vīzija par izglītojamo – sevi un pasauli izzinošs, pārmaiņām atvērts

c. Izglītības iestādes vērtības cilvēkcentrētā veidā –  Godīgums,

                                                                                     Ģimene,

                                                                                     Sadarbība.

d.       2020./2021.mācību gada darba prioritātes (mērķi/uzdevumi) un sasniegtie rezultāti

1.      Prioritāte: Mācību un audzināšanas darbā pakāpeniski ieviest pilnveidoto izglītības saturu un pieeju

Mērķis: uzsākt mācību procesa īstenošanu atbilstoši pilnveidotajam pamatizglītības standartam 1.,4.,7.klasē.

       Uzdevumi:

  • ·         mācību stundās/nodarbībās īstenot lietpratības pieeju, veicinot mācīšanos ar izpratni un nodrošinot katra bērna izaugsmes iespējas,
  • ·         akcentēt skolotāju sadarbību mācību satura plānošanā,
  • ·         paaugstināt skolotāju profesionālās prasmes mācību stundu plānošanā un dalīties pieredzē mācību procesa vadīšanā.

Sasniegtie rezultāti:

  • ·         mācību procesā pastāvīgi pievērsta uzmanība sasniedzamajam rezultātam un starpdisciplinārai pieejai,
  • ·         75% skolotāju sadarbojušies mācību jomu un starpjomu ietvaros, dalījušies ar labās prakses piemēriem.

2.      Prioritāte: Uzlabot informācijas tehnoloģiju pieejamību un jēgpilnu pielietojumu, sekmējot digitālās kompetences un mūsdienīgas mācību vides attīstību.

       Mērķis: Nodrošināt skolotājus un izglītojamos ar tehniskajiem līdzekļiem mācību procesa organizēšanā dažādos apstākļos, tajā skaitā tiešsaistē.

       Uzdevumi:

  • ·         uzlabot skolotāju un izglītojamo digitālo pratību informācijas tehnoloģiju lietojumā,
  • ·         pilnveidot skolas materiāli tehnisko nodrošinājumu ar datortehniku.

Sasniegtie rezultāti:

  • ·         lietotāju digitālā pratība mācību gada laikā uzlabojusies, attālināto mācību laikā par 20% pieaudzis tiešsaistes izmantojums, tajā skaitā arī sākumskolas klasēs,
  • ·         izveidota mobilā datorklase ar 14 portatīviem datoriem, visā skolas ēkā nodrošināta bezvadu interneta piekļuve,
  • ·         sniegts atbalsts ģimenēm tehnisko līdzekļu nodrošinājumā mācību procesa organizēšanai attālinātajā procesā.

3.      Prioritāte: Attīstīt skolēnu sociāli emocionālās prasmes, pilnveidojot saskarsmes kultūru, veselību un drošību veicinošus paradumus.

      Mērķis: Veidot labbūtību veicinošu pozitīvu un cieņpilnu sadarbības vidi.

      Uzdevumi:

  • ·         klašu kolektīvos organizēt saliedējošus un motivējošus pasākumus,
  • ·         aktualizēt vienotas vērtību izpratnes jautājumus,
  • ·         pilnveidot konfliktu risināšanas prasmes.

Sasniegtie rezultāti:

  • ·         uzlabojies mikroklimats 5.un 8.klasē: par 80% mazinājušies konflikti savstarpējā saskarsmē, organizētas īpašas spēka stājas un sadarbības nodarbības 
  • ·         stiprināta izpratne par skolai būtiskajām vērtībām- godīgumu, ģimeni, sadarbību: skolas padomē formulētās vērtības atspoguļotas fiziskajā vidē (skolas vestibila noformējumā), izglītojamie iesaistīti “stipro vārdu” kolekciju veidošanā un diskusijās par tām   

3.Kritēriju izvērtējums

3.1.Kritērija “Administratīvā efektivitāte” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses Turpmākās attīstības vajadzības
Vadītājs nodrošina savas un iestādes darbības pašvērtēšanu un ar to saistīto attīstības plānošanu, iesaistot lielāko daļu no mērķgrupām, izmantojot kvalitātes  vērtēšanas metodes. Nepieciešams izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā iesaistīt visas mērķgrupas (administrācija, pedagogi, datbinieki, izglītojamie, vecāki, dibinātājs).
Personāls ir stabils, pieredzējis un sabalansēts. Vadītājam ir izpratne par dažādām pārvaldības metodēm, kas pārsvarā nodrošina efektīvu personāla pārvaldību. Administrācijai un citiem iesaistītajiem ir izpratne par kopīgi sasniedzamajiem, un iestādē lielākoties raksturīga iesaistīto pozitīva labbūtība. Nepieciešams steidzams (1-2 gadu laikā) personāla sastāva atjauninājums par 15%.
Vadītājs izveidojis vadības komandu, kas nodrošina iestādes   pārvaldību un darbības  efektivitāti, sasniedzot kopā ar dibinātāju izvirzītos mērķus un nodrošinot kvalitatīvas mācības un iekļaujošu vidi. Nepieciešams pilnveidot administrācijas sadarbību ar pedagogiem plānošanas un mācību darba kvalitātes jautājumos.
Izglītības iestādes vadītājam ir nepieciešamās zināšanas un izpratne par iestādes finanšu un materiāltehnisko resursu pārvaldību. Vadītājam ir  pieredze papildu finanšu resursu piesaistē ar projektu darbu. Nepieciešams pilnveidot izglītības iestādes vadītāja zināšanas par skolas finanšu līdzekļu efektīvu pārvaldību.

3.2.Kritērija “Vadības profesionālā darbība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes vadītājam ir pietiekamas zināšanas par iestādes darbības tiesiskumu un vadītāja atbildību. Vadītājs, izstrādājot un aktualizējot iekšējos normatīvos aktus,   nodrošina izglītības iestādes darbības tiesiskumu. Turpināt iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanu vai aktualizēšanu atbilstoši reālajai situācijai.
Izglītības iestādes vadītājam ir labas zināšanas par līderības stratēģijām,  drosme pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Pilnveidot izglītības iestādes vadītāja prasmes vadīt demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu.
Izglītības iestādes vadītājs lieto dažādus komunikācijas veidus. Vadītājs spēj sniegt un saņemt dažādu atgriezenisko saiti, tā ir konkrēta un vērsta uz rīcības pilnveidi. Pilnveidot izglītības iestādes vadītāja krīzes komunikācijas prasmes.
Izglītības iestādes vadītāja darbība ir ētiska, to raksturo godīgums, vārdu un darbu saskaņa, prasme īstenot cieņpilnu komunikāciju. Popularizēt iestādes vērtības publiskajā komunikācijā.
Izglītības iestādes vadītājs izprot izglītības politikas aktuālos mērķus un sasniedzamos rezultātus, ko apliecina savā darbībā un izvērtējot iestādes sasniegtos rezultātus. Regulāra komunikācija ar mērķgrupām (pedagogiem, darbiniekiem, skolēniem, vecākiem) par vērtībām un sasniedzamajiem rezultātiem.
Izglītības iestādes vadītājam ir vispusīgas  zināšanas un izpratne par skolvadības  un pārvaldības aktualitātēm. Vadītājs ir novada vizuālās mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. Nepieciešams pilnveidot caurviju prasmju apgūšanu audzināšanas, mācīšanas un mācīšanās jautājumos.

3.3.Kritērija “Atbalsts un sadarbība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses Turpmākās attīstības vajadzības
Mērķtiecīga sadarbība ar dibinātāju izglītības iestādes funkciju īstenošanā. Iespējami jauni sadarbības izaicinājumi saistībā ar teritoriālo reformu.
Sadarbība ar vietējo kopienu ir pastāvīga, piedāvājot kopienai pasākumus, īstenojot projektus, veicinot mūžizglītību. Pilnveidot sadarbību mūžizglītības un kultūrizglītības projektu realizēšanā.
Vadītājs veido izziņas un inovāciju organizācijas kultūru izglītības iestādē. Atvērtība pārmaiņām virzībā uz pozitīvu skolas vidi. Veicināt izglītojamo izcilību un motivāciju. 
Izglītības iestādes vadītājs rosina savstarpējās pieredzes apmaiņu. Vēlamas kompetenču izglītības saturu atbalstošas iniciatīvas sadarbībai ar citām iestādēm.
Izglītības iestādes vadītājs darbā ar vecākiem lieto dažādas sadarbības formas. Meklēt inovatīvus risinājumus vecāku līdzatbildības paaugstināšanai.
Izglītības iestādes vadītājs atbalsta un iniciē iestādes padomes un izglītojamo pārstāvības institūciju darbu. Nepieciešams pilnveidot izglītības iestādes padomes vecāku iesaistes plānošanu.

3.4.Kritērija “Pedagogu profesionālā kapacitāte” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības

Stiprās puses Turpmākās attīstības vajadzības
Visiem pedagogiem ir  normatīvajos aktos noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija. Visa nepieciešamā informācija par pedagogu izglītību un profesionālo kvalifikāciju savlaicīgi ir ievadīta VIIS. Piesaistīt jaunus mācībspēkus pedagogu paaudžu pakāpeniskā nomaiņā (prioritāri- matemātikā!)
Gandrīz visi pedagogi regulāri pilnveido profesionālo kompetenci  atbilstoši normatīvo aktu  prasībām. Paaugstināt pedagogu profesionālo kompetenci IT lietošanā.
Pamatdarbā strādājošo pedagogu noslodze ir optimāla. Izglītības iestādē ir ieviesta pedagogu profesionālās kvalitātes novērtēšanas sistēma. Rosināt pedagogus veikt profesionālās kvalifikācijas novērtēšanu.
Regulārs pedagogu darba pašvērtējums semestru noslēgumā, ņemot vērā precīzus un uzticamus datus no dažādiem avotiem (izglītojamo izaugsmes dinamikas, stundu vērošanas, izglītojamo sniegtās atgriezeniskās saites). Izstrādāt pedagogu profesionālās pilnveides plānu 2022.-2024.

4.      Informācija par lielākajiem īstenotajiem projektiem par 2020./2021.māc.g.

4.1.ESF projekts “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (Nr.8.3.4.0/16/I/001)- sniegts atbalsts 14 izglītojamajiem.

4.2.Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”- iesaistīti visi 69 izglītojamie.

5.      Informācija par institūcijām, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi

5.1. Līgums ar SIA “Uzdevumi.lv” par izglītības portāla www.uzdevumi.lv izmantošanu mācību darbā.

5.2.Līgums ar SIA “Izglītības sistēmas” par skolvadības sistēmas www.e-klase.lv” pakalpojumu sniegšanu.

5.3.Līgums ar Edurio Ltd filiāli Latvijā par tīmekļa programmas Edurio izmantošanu.

5.4.Sadarbības līgums ar biedrību Junior Achievement – Young Enterprise Latvija par ekonomiskās izglītības mācību programmu īstenošanu.

6.      Audzināšanas darba prioritātes trim gadiem un to ieviešana

6.1.Prioritātes (bērncentrētas, domājot par izglītojamā personību):

1. Sadarbībā ar ģimeni sniegt skolēnam atbalstu viņa talantu un individualitātes mērķtiecīgā attīstīšanā.

2. Izkopt veselību un drošību veicinošus paradumus, nodrošinot emocionālo labbūtību.

3. Veicināt izglītojamo pilsonisko līdzdalību un lokālpatriotismu.

 

6.2. Secinājumi pēc mācību gada izvērtēšanas

Sniegts atbalsts 14 audzēkņiem projektā “PuMPuRS”, kā arī attālinātās konsultācijas izglītojamajiem sakarā ar epidemioloģisko situāciju valstī. Pielietotas jaunas attālinātā darba formas interešu izglītībā.

Pēc ārējo apstākļu (Covid 19 pandēmija) apgrūtinātā mācību gada lielāka vērība pievēršama izglītojamo psihoemocionālā līdzsvara saglabāšanai. Turpināma empātijas un  savstarpējas iecietības prasmju vairošana. Nepieciešams stiprināt vērtību un tikumu dimensiju izglītojamo saskarsmē. 

7.      Citi sasniegumi

7.1. Makulatūras vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai” savākts 3,206 tonnas makulatūras.

7.2.Atzinība Latviešu valodas aģentūras radošo darbu konkursā “Mans grāmatplaukta stāsts” 5.-9.kl. grupā.

 7.3. 2.un 3.vieta velodrošības sacensībās “Baložu velodrošība 2021”.

8.  Izglītības iestādes informācija par galvenajiem secinājumiem pēc valsts pārbaudes darbu rezultātu izvērtēšanas par 2020./2021.mācību gadu un par sasniegumiem valsts pārbaudes darbos pēdējo trīs gadu laikā.

Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2020./2021. mācību gadā:

9.klases izglītojamie kārtoja diagnosticējošos darbus latviešu valodā, matemātikā un angļu valodā (latviešu valodā – 60,4%; angļu valodā – 66,5%, matemātikā - 60%).

6.klases izglītojamo rezultāti valsts diagnosticējošajos darbos pietiekamā līmenī (latviešu valodā – vid. 53%; dabaszinībās – vid. 46,7%; matemātikā – vid. 52,4%)

3.klases rezultāti optimālā līmenī gan latviešu valodā (vid. 75,8%), gan matemātikā – (vid. 66%).

Rezultātus ietekmēja attālinātais mācību darbs. Labākus rezultātus sasniedza izglītojamie, kuriem bija labākas prasmes mācīties un plānot darbu patstāvīgi.

Triju gadu griezumā valsts pārbaudes darbu un valsts diagnosticējošo darbu rezultāti ir atšķirīgi. To cēlonis ir izglītojamo sastāvs klasēs, nelielais skaits, kas ietekmē klašu komplektēšanu (apvienotās klases).

2019./2020. mācību gadā valsts diagnosticējošo darbu rezultāti 3.klasē optimāli (latviešu valodā vidējais rādītājs 77,4%, matemātikā – 62,2%),  6.klasē – pietiekami  matemātikā (48%) un  dabaszinībās ( 49%), optimāli latviešu valodā (63%).

9.klases izglītojamie valsts pārbaudes darbus nekārtoja.

2018./2019. mācību gadā valsts diagnosticējošo darbu rezultāti 3.klasē optimāli matemātikā (72%), pietiekami latviešu valodā (55%). 6.klases izglītojamo rezultāti pietiekamā līmenī  matemātikā (51%), dabaszinībās  (52%), latviešu valodā  (58%).

9.klases izglītojamie valsts pārbaudes darbos augstākos rezultātus uzrādīja latviešu valodā (vid. 6,6 balles) un angļu valodā  (vid. 6,3 balles). Matemātikā  vidējais vērtējums 4,3 balles.

Turpmāk mācību darbā jāturpina strādāt pie tekstpratības  un rakstītprasmes attīstīšanas, viedokļu izteikšanas un argumentēšanas, pašvadītas mācīšanās. Svarīgi izglītojamajiem mācīt izprast cēloņsakarības, pielietot iegūtās zināšanas nestandarta situācijās, starpdisciplināru darbu veikšanā.